Izdomāt, kāda veida enerģijas uzglabāšana darbojas vislabāk, sākas ar to, kā mēs patiesībā izmantojam elektroenerģiju šeit. Paņemiet laiku, lai pamanītu, kad mūsu elektroenerģijas pieprasījums pieaug, salīdzinot ar to, kad tas samazinās regulāros dienas laikā. Varbūtīgi izsekojiet, kādas ierīces tiek ieslēgtas dienas un naktīs. Kafijas automāts darbojas agri no rīta, gaisa kondicionētājs ieslēdzas pēc darba stundām utt. Vecas komunālie rēķini arī daudz ko stāsta par mēneša patēriņa paradumiem. Tie bieži norāda, kur nauda var tikt izšķiesta velti. Kad šie modeļi kļūst skaidri, tos pielāgot kopā ar piemērotu uzglabāšanas risinājumu kļūst daudz vieglāk. Nav nepieciešama pārmērīga jauda tikai tāpēc, ka kāds saka, ka lielāks ir labāks. Pareizi izmērīta sistēma ietaupīs galvassāpes nākotnē, vienlaikus nodrošinot, ka darbs tiek veikts uzticami lielākoties.
Izdomāt, cik daudz jaudas mums nepieciešama katru dienu, ir vissvarīgākais, izvēloties energoapgādes sistēmu, kas patiešām darbojas. Pirmais solis? Izveidojiet sarakstu ar visu, kam nepieciešama elektrība, norādot to patēriņu vatos un ikdienas darbības ilgumu. Kad mums ir šie skaitļi, ir vienkārša aprēķina formula: reiziniet katra ierīces vatāžu ar darbības stundu skaitu, pēc tam daliet ar 1000, lai iegūtu kilovatstundas. Tas parāda mūsu kopējās enerģijas vajadzības. Vēl viena lieta, kas ir vērta apsvēršanai, ir zināt, kad lielākā daļa jaudas tiek patērēta, salīdzinot ar retākiem pieprasījuma pikstiem. Laba uzglabāšanas risinājumam vajadzētu spēt tikt galā gan ar ikdienas situācijām, gan ar retākiem, bet intensīviem enerģijas patēriņa brīžiem, nezaudējot darbspēju.
Noskaidrojot, kāda veida naudu šeit apskata, nevajag skatīties tikai uz bateriju pašreizējo cenu. Arī uzstādīšanas maksas un pastāvīgā apkalpošana kopā saskaitās. Paņemiet laiku, lai izpētītu dažādas metodes, kā cilvēki finansē šos sistēmas, lai varētu izstiept maksājumus vairākos mēnešos vai pat gados. Arī ietaupījumu aspekts ir ļoti svarīgs. Padomājiet par visu to naudu, kas ietaupīta uz elektrības rēķiniem nākotnē, izmantojot uzkrāto enerģiju, nevis tieši pieslēdzoties tīklam. Šie ietaupījumi patiesībā palīdz izlīdzināt sākotnējos izdevumus. Abu vienādojuma pusi izpratne palīdz noteikt očekājumus attiecībā uz to, kas ilgtermiņā ir izdevīgi no finansiālā viedokļa.
Izvēloties pareizo akumulatora ķīmiju energijas uzkrāšanai, patiešām svarīgi ir nodrošināt labu veiktspēju laika gaitā. Galvenās iespējas šeit ir litija jonu (Li-ion) akumulatori, litija dzelzs fosfāta (LFP) varianti un tradicionālie svina-acidu modeļi. Li-ion akumulatori izceļas ar to, ka tie iekļauj daudz jaudas mazā telpā, tādēļ tie ir lieliski, kad trūkst vietas. Bet atzīsim patiesību, šiem mazajiem izstrādājumiem ir augsta cena un reizēm tie rada reālas drošības problēmas pārkaršanas dēļ. Tad ir LFP, kas patiesībā pieder pie Li-ion ģimenes, bet vispār spēlē drošāku spēli. Tie arī ilgst ilgāk, lai gan uzkrāj mazāk enerģijas uz vienu tilpuma vienību salīdzinājumā ar standarta Li-ion akumulatoriem. Bet kā ir ar uzticamo veco svina-acidu? Protams, tie ir lēti un pietiekami uzticami daudzām situācijām, taču tie neizturēs mūžīgi, jo to cikla ilgmīcība nav laba. Turklāt viss šis svins rada vides problēmas. Lietotājiem, kuri meklē budžeta risinājumus, kur lādēšana notiek reti, svina-acidu akumulatoriem joprojām ir sava vieta, neskatoties uz šiem trūkumiem.
Enerģijas uzglabāšanas tirgus var būt diezgan mulsinošs, bet zināšana par to, kurš izceļas starp konkurentiem, ļoti palīdz. Piemēram, Tesla Powerwall lieliski darbojas ar lielāko daļu gudro māju iestatījumu un ilgstoši nodrošina stabilu veiktspēju. Tad ir LG Chem ar saviem RESU sērijas akumulatoriem, kas iekļaujas mazākās telpās, nezaudējot daudz no efektivitātes. Arī Enphase ir izraisījis uzmanību ar saviem uz LFP bāzes balstītajiem IQ akumulatoriem, kuri parasti iztur ilgāk caur lādēšanas cikliem un tiek piegādāti ar labāku drošību. Un nevaram aizmirst uzņēmumus, piemēram, Sonnen, kas pārbrauc robežas ar savām savienotajām mājsaimniecību energoapgādes sistēmām, burtiski izveidojot mājās mikroenerģijas tīklus, kas nosaka jaunus standartus zaļajām enerģijas risinājumu.
Akkumulatora drošība galu galā ir atkarīga no tā, kādas sertifikācijas ir visvairāk nozīmīgas. Standarti, piemēram, UL, CE zīme un ISO sertifikācija, nav vienkārši glīti burti uz iepakojuma. Tie faktiski norāda, vai akumulatori atbilst minimālajām drošības prasībām, vai tie darbojas efektīvi un vai tiek ievērotas vides aizsardzības regulas. Šodienas tirgū liela problēma ir viltotie akumulatori, tāpēc gudri pircēji paliek pie labi zināmiem zīmoliem vai arī iepērkas veikalos ar labu reputāciju. Viens no svarīgiem aspektiem ir meklēt mazus detalus, piemēram, skaidri nodrukātu sērijas numuru kaut kur uz iepakojuma. Īsa zvanīšana vai e-pasta ziņa ražotājam var apstiprināt, vai viss ir kārtībā. Ir arī tiešsaistes rīki, piemēram, UL Online Certifications Directory, kas palīdz izsekot patiesajām sertifikācijām dažādu tipu un modeļu akumulatoriem.
Izvēloties enerģijas uzglabāšanas iespējas, ļoti svarīga ir jauda un mērogojamība. Jauda nozīmē, cik daudz enerģijas akumulators var uzglabāt, un tā nosaka, cik ilgi akumulators strādās, līdz tam būs nepieciešama jauna uzlāde. Parasti šo rādītāju mēra kilovatstundās (kWh), un vēlamais ir, lai šis skaitlis atbilstu gan pašreizējām, gan nākotnes vajadzībām. Mērogojamība darbojas citādi, taču tā ir tikpat svarīga, jo ļauj sistēmai attīstīties atbilstoši mainīgajām vajadzībām, nevis ierobežoties ar sākotnējo iestatījumu. Piemēram, Panasonic EVERVOLT sistēma. Tādas modulārās konstrukcijas dēļ lietotāji vienkārši var pievienot papildu vienības, kad palielinās enerģijas patēriņš. Tāda veida elastība ļoti noder uzņēmumiem vai mājsaimniecībām, kurām nākotnē var rasties ievērojamas izmaiņas, piemēram, sākot regulāri uzlādēt elektromobīlus vai uzstādot papildu saules paneļus uz jumta. Arī no finanšu viedokļa ir lietderīgi ieguldīt tajā, kas spēj attīstīties kopā ar mainīgajām vajadzībām.
Cikla ilguma izpratne ir ļoti svarīga, novērtējot baterijas kalpošanas laiku un uzturēšanas vajadzības ilgtermiņā. Cikla ilgums norāda, cik pilnas uzlādes un izlādes ciklus baterija var izturēt, līdz tās jauda sāk ievērojami samazināties. Tas ietekmē baterijas kopējo kalpošanas laiku, tādēļ ir svarīgs faktors, novērtējot ekonomisko izdevīgumu ilgtermiņā. Dziļums līdz izlādei jeb DoD (no angļu „Depth of Discharge”) ir vēl viens svarīgs jēdziens. Tas mēra, cik liela daļa no baterijas jaudas tiek izmantota katrā ciklā. Parasti baterijas ilgst ilgāk, ja DoD ir zems. Izvēloties baterijas, laba cikla ilguma rādītāji nozīmē lielāku enerģijas efektivitāti un retāku nomaiņu. Piemēram, litija jonu baterijas ir kļuvušas populāras, jo tām piemīt gan ilgs cikla ilgums, gan pieņemama jauda. Tās labi darbojas situācijās, kad baterijai bieži jāuzlādē un jāizlādē, nezaudējot pārāk daudz veiktspējas. Tādēļ tās ir līdzsvarotas izvēles iespēja daudzām lietošanas jomām, kur nepieciešama uzticama enerģijas apgāde ilgākā laika periodā.
Uzstādot un ekspluatējot bateriju enerģijas uzglabāšanas sistēmas, drošības klase un tās spēja penēt siltumu ir ļoti svarīgi faktori. Sertifikāti, piemēram, UL vai CE, faktiski nozīmē, ka produkts ir izgājis stingrus drošības testus, kas ir ļoti svarīgi sadarbojoties ar apdrošināšanas kompānijām un ievērojot noteikumus. Arī siltuma vadība nav tikai kaut kas neobligāts. Bez pienācīgas kontroles pār siltuma uzkrāšanos, īpaši lielas jaudas sistēmās, situācija var ātri kļūt bīstama. Litija baterijām īpaši nepieciešama atbilstoša temperatūras kontroles tehnoloģija, jo tās tendēcē uz pārkaršanu un var aizdegties, ja netiek cieši uzraudzītas. Lielākā daļa mūsdienu sistēmu jau ir aprīkotas ar iekšējiem temperatūras sensoriem un dažādām dzesēšanas metodēm. Šādas papildinājumi dod operatoriem lielāku pārliecību un vienlaikus pagarina bateriju kalpošanas laiku pirms to nomaiņas. Ikviens, kurš izvērtē uzglabāšanas risinājumus, noteikti vajadzētu pārbaudīt, kādas drošības funkcijas ir standarta aprīkojumā pie katra izvēlētās sistēmas.
Īpaši svarīgi ir sagatavot vietni pirms energoapgādes uzglabāšanas sistēmu uzstādīšanas, ja vēlamies, lai viss darbotos pareizi. Vietnei jābūt ar labām pamatnēm, kas izturēs visu iekārtu svaru bez problēmām. Pareiza gaisa cirkulācija ap iekārtām palīdz izvairīties no pārkaršanas problēmām, un arī vajadzīga kāda veida aizsardzība pret laika apstākļiem. Zonēšanas noteikumi var prasīt noteiktu dokumentāciju vai apstiprinājumus no vietējām valdības iestādēm, kas atšķiras no vienas teritorijas uz otru. Ir vērts tieši sazināties ar pilsētas iestādēm un uzzināt, ko tie gaida, lai nākotnē izvairītos no problēmām. Arī jāapsver esošo saules paneļu atrašanās vieta vai cik tuvu ir HVAC iekārtas, jo šie faktori patiešām ietekmē visu energoapgādes uzglabāšanas sistēmu efektivitāti mājās.
Izvēloties uzstādīt energoapgādes sistēmu, lielākā daļa cilvēku nonāk krustcelēs starp profesionāļu piesaisti un darbu veikšanu ar savām rokām. Izvēloties profesionāļus, tiek nodrošināts speciālists, kurš precīzi zina, ko dara. Viņi nodrošinās, ka visi komponenti pareizi savienoti un faktiski darbojas tā, kā paredzēts. Neviens negrib tikt galā ar baterijām, kas nesniedz labus rezultātus, vai vēl ļaunāk – drošības problēmām nākotnē. Tiem, kas jau ir iepriekšēja tehniskā pieredze vai vienkārši vēlas ietaupīt izmaksas sākumā, pašu veiktais darbs var būt arī labs risinājums. Bet jāatzīst, ka sarežģītās sistēmās pat pieredzējuši cilvēki dažkārt saskaras ar problēmām. Mēs esam redzējuši gadījumus, kad pašdarinātās uzstādīšanas rezultātā vēlāk radās lielākas izmaksas, jo sākumā viss netika paveikts pareizi. Visu iepriekš minēto ņemot vērā, ikvienam, kurš plāno uzstādīt savu sistēmu, ir iespēja skaidrāk izprast, kas ir vispiemērotākais risinājums atkarībā no konkrētās situācijas.
Lai no akumulatoru enerģijas uzglabāšanas risinājumiem gūtu vislabāko rezultātu, ir svarīgi efektīvi pārvaldīt enerģiju. Arī vienkāršas lietas ir svarīgas – uzturēt akumulatoru kontaktus tīrus un pārliecināties, ka visi kabeļi ir labā stāvoklī, patiešām var pagarināt akumulatoru kalpošanas laiku un nodrošināt labāku darbību. Vairumā iekārtu regulāri vajadzētu veikt sistēmas pārbaudes, lai pārliecinātos, ka viss darbojas pareizi un laikus pamanītu mazus problēmu simptomus, pirms tās pārvēršas lielās problēmās nākotnē. Arī veikt kāda veida veiktspējas uzraudzības sistēmas uzstādīšana ir lietderīga, jo tā nodrošina operatoriem ar faktiskiem datiem reālā laikā, ļaujot pamanīt veiktspējas pazemināšanos pirms kaut kas pilnībā sabrūk. Uzmanieties arī no redzamiem signāliem, kas norāda uz problēmām ar pašiem akumulatoriem. Ja jauda sāk strauji kristies vai izlādes modeļi kļūst nekontrolēti, tas ir trauksmes signāls, ka nepieciešams steidzams remonts, lai izvairītos no lielām problēmām vēlāk.
Domājot par akumulatoru uzglabāšanas iespējām? Neaizmirstiet ņemt vērā visus tos slēptos izdevumus, kas tām pievienojas. Mēs runājam ne tikai par to, kas nepieciešams sistēmas uzstādīšanai sākumā. Arī regulāra apkope ir svarīga, kā arī par to, vai iekārta faktiski ļauj ietaupīt naudu uz enerģijas rēķiniem nākotnē. Uzstādīšanas cenas ļoti atšķiras atkarībā no tā, cik lielai sistēmai ir nepieciešams un kāda veida tehnoloģijas tajā tiek izmantotas. Arī apkope nav lēta, lai gan tā nodrošina, ka viss darbojas bez problēmām ilgāku laiku. Labā ziņa ir tā, ka pareizi uzstādītas sistēmas bieži samazina elektroenerģijas izmaksas, mainot patēriņa laiku un izvairoties no dārgajām maksātājām laikā. Tomēr cilvēki bieži aizmirst uz ilgtermību. Komponenti galu galā nodilst, tāpēc ir svarīgi zināt, kad varētu būt nepieciešama to nomaiņa, jo tas lielā mērā ietekmē, vai šī iekārta finansiāli attaisno savu iegādi ilgā laikā.
Iedzīvotājiem, kuri interesējas par bateriju enerģijas uzglabāšanas sistēmām, valdības atlaides un nodokļu kredīti dod reālas iespējas ietaupīt naudu. Patiesībā pašlaik ir pieejami diezgan daudz dažādu stimulusu, tostarp federālie nodokļu kredīti, kā arī dažādas atlaides valsts līmenī, kas ievērojami samazina izmaksas, ko cilvēkiem jāmaksā, uzstādot šādas sistēmas. Lai piekļūtu lielākajai daļai šo atlažu, parasti jāparāda pierādījumi, ka uzstādīšana atbilst noteiktiem standartiem, un jāiesniedz vajadzīgā dokumentācija. Šo finanšu programmēm ir diezgan skaidrs mērķis – mudināt vairāk cilvēku pāriet uz atjaunojamo enerģiju, kas ir saprotami, jo citādi daudzi uzskatītu, ka enerģijas uzglabāšana ir pārāk dārga, lai tā būtu attaisnojama. Un, godīgi runājot, ikviens, kurš apsver šādu iespēju, vēlas zināt, ka viņu ieguldījums beigu beigās atmaksāsies. Šie stimuli bez šaubām palīdz saīsināt laiku, līdz sāk parādīties ieguldījumu atdeve, tādējādi padarot zaļo enerģijas uzglabāšanas risinājumu finansiāli izdevīgāku.
Iedomājoties par to, vai vērts investēt elektroenerģijas uzglabāšanā, ir svarīgi izdomāt, kāda veida naudu laika gaitā izdosies ietaupīt. Vairums cilvēku ietaupījumus aprēķina, nosakot, cik mazāk jāmaksā par elektroenerģiju, ja to uzglabā, nevis visu iepērk no tīkla. Tas īpaši labi darbojas tad, kad mājsaimniecības pārnes enerģijas patēriņu uz lētākajām diennakts stundām. Ja kāds vēlas noskārt, vai finansiāli tas ir izdevīgi, ir jāizvērtē, kā varētu attīstīties elektroenerģijas cenas nākamajos gados. Piemēram, ģimenes, kas uzstāda uzglabāšanas sistēmas, bieži vien pasargā sevi no pastāvīgi augošajām komunālajām maksām, kas nozīmē lielus ietaupījumus nākotnē. Mēs esam redzējuši daudz reālu piemēru, kad cilvēki jau trīs vai četros gados atguvuši sākotnējo ieguldījumu, jo to mēneša enerģijas izmaksas ir strauji samazinājušās. Skatoties gan uz skaitļiem, gan reālām dzīves situācijām, ikviens, kas apsver šādu sistēmu iegādi, var saprast, vai tā patiešām finansiāli attaisnosies ilgtermiņā.